Parāds nav brālis - sakāmvārds, kas latviešiem kā vēsai ziemeļnieku tautai ilgus gadus kalpoja kā moto.
Padomju laikos uz nomaksu varēja nopirkt sekciju, kāda bija pusei radu un draugu.
Jau krietni vēlāk nāca līzings - jauna iespēja, kas savas līdzības dēļ ar "nomaksu" iedzīvojās tīri ērti. Latvietis pieņēma. Bet ar bankām latvietis vienmēr bijis uzmanīgs.
Bet tad nāca "labie laiki", kad kredītus vai pakaļ svieda, bankās vai vilkšus iekšā vilka un vispārējā uzplaukuma un algu palielināšanas eiforijā, kad šķita - tā turpināsies vēl ilgi, latvietis sāka domāt: "Kas - es muļķis, vai? Ir iespēja, jāpērk māja, mašīna... Visa pasaule dzīvo uz kredīta."
Vecais modelis - visu mūžu celt māju tika nomainīts pret iespēju paņemu kredītu, mēnesī tikt pie mājas un visu mūžu maksāt.
Ja cilvēks ir saprātīgs, atliek kādu naudu rezervei kredīta maksājumiem vismaz to 6 normālā kārtā ieteikto mēnešu apjomā tad kredītu ņemt ir pareizā izvēle. Ja tā manta vai dzīvesplatība tik drausmigi nepieciešama, ka nevar gaidīt...
AtbildētDzēstProtams. MAN GAN NESANĀK NEKO IEKRĀT.. Dažreiz jau arī kredīts ir ok, ja tikai tu nemaksā ar pēdējo naudiņu...
AtbildētDzēstDomāju, ka kredīts noteikti ir iespēja, tikai tā ņēmējam ir jābūt gana gudram un saprātīgam, lai neiekristu lamatās - vispirms ievācam informāciju, izvērtējam savas iespējas atmaksāt, rūpīgi, vēlams, ar jurista palīdzību izlasām visu līgumu no A-Y un tad jau viss būs OK. Un, protams, neņemt kredītu tikai tāpēc, ka to kāds piedāvā un ir tāda iespēja, bet ja patiešām bez tā nevar.
AtbildētDzēst