Gadījumā ja ir liela nepieciešamība autorizēt kādu aplikāciju, piemēram, konkursam, pēc konkursa beigām iesaku aplikāciju atslēgt (revoke app). Twitter aplikācijas var pārvaldīt sadaļā settings/applications.
Aplikācijas
Vienmēr pārbaudiet aplikācijas kurām autorizējat piekļuvi saviem twitter un facebook kontiem. Pārliecinieties, vai tām nav read&write tiesības, citādāk tās var sūtīt jūsu kontaktiem spama ziņojumus.
Gadījumā ja ir liela nepieciešamība autorizēt kādu aplikāciju, piemēram, konkursam, pēc konkursa beigām iesaku aplikāciju atslēgt (revoke app). Twitter aplikācijas var pārvaldīt sadaļā settings/applications.
Gadījumā ja ir liela nepieciešamība autorizēt kādu aplikāciju, piemēram, konkursam, pēc konkursa beigām iesaku aplikāciju atslēgt (revoke app). Twitter aplikācijas var pārvaldīt sadaļā settings/applications.
Apsveikums Ziemassvētkos
"Ļai jums mājās ienāk vienotība un saskaņa"
2011. gada noslēguma populārākais apsveikums Latvijā mikrosaziņas vietnē twitter.com
Ko ielaidīsi mājās tu?
Manas pārdomas par Tvnet
Tvnet ir viens no lielākajiem Latvijas interneta ziņu portāliem, kas laika gaitā ap sevi ir pulcējis diezgan lielu auditorijas daļu, kura iesaistās diskusijās, izmanto portāla iespējas un pievieno rakstus sadaļā Mobīlais reportieris.
Dažas dienas atpakaļ Tvnet publicēja rakstu par Rīgas Domes priekšēdētāja Nila Ušakova negadījumu Nordea Maratona laika, kurā viņš zaudēja samaņu un šobrīd ar smagiem iekšējo organu bojājumiem aizvests ārstēties uz Vāciju.
Nē! Par politiku es nerunāšu, manu uzmanību pievērsa tas, ka visi pēdējā laikā izveidotie raksti par Ušakova veselības problēmām nav pieejami komentēšanai, ir liegta iespēja komentēt šos rakstus un situāciju. Protams, no ētikas viedokļa skatoties, tur nav daudz ko runāt par cilvēka neveiksmi un tas ir diezgan saprotams, taču skatoties no mūsdienu žurnālistikas un interneta mediju puses, tas ir pilnīgi absurdi, ka lasītajs nevar komentēt rakstus par šo tēmu.
Jā, es pilnība piekrītu tam, ka lielākā daļa komentāru portālā Tvnet nav lasīšanas vērti un tos raksta neizglītoti, infantīli cilvēki, ka arī tam, ka Tvnet satura kvalitātes ziņā ir noslīdējis uz leju, bet kas tā par bezjēdzīgu cenzūru? īstenībā, tas pats redzams arī portalā Delfi.lv vai tam būtu kāds sakars ar kādu politisku partiju, nesaprotu.
Savukārt portāli Diena un Apollo iespēju komentēt rakstus nav lieguši un pārskatot komentārus neko sliktu neredzu, lasītāji veido normālu diskusiju un izsaka savas domas.
Tāpat, manu uzmanību portāla Tvnet darbībā piesaistīja tas, ka šodien ir 26.maijs, vārda dienu svin Eduards, Edvards, Varis, bet pēc Tvnet datiem šodien vārda diena ir Anšlavam un Junorai.
Vai jūsuprāt tas nav pilnīgs absurds? Kāds ir jūsu viedoklis par šo tēmu? Varbūt es ļoti maldos, bet, manuprāt, Tvnet konfliktē ar pieņemto vārda brīvību interneta vidē.
Pārliecinieties paši:
- http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/378900-ari_vaciesi_usakova_stavokli_verte_ka_nopietnu
- http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/378789-usakovs_ievietots_klinika_berline
- http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/378723-usakovu_varetu_vest_arsteties_uz_vaciju
- http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/378751-usakovam_varetu_but_smagi_aknu_bojajumi
- http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/378595-usakovam_slimnica_busot_jauzturas_lidz_divam_nedelam
- http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/378593-aizlugs_par_usakova_veselibu
- http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/378595-usakovam_slimnica_busot_jauzturas_lidz_divam_nedelam
Izsaki savu viedokli komentāros!
Eduards Laķis
Internetveikala pircējs – pagaidām vēl piesardzīgs
www.nekrize.lvInterneta pētījumu aģentūra „Gemius” veikusi plašu pētījumu „E-komercija: tendences un viedokļi”. Pētījums tapis sadarbībā ar mediju aģentūru „Creative Media Services” un portālu „Delfi”. Pētījuma rezultāti tika iegūti, izmantojot interneta aptauju metodi (CAWI metode) un aptaujājot iedzīvotājus, kas ir vecāki par 15 gadiem. Par iegūtajiem rezultātiem portāla Nekrize.lv rīkotajā diskusijā „Interneta vides izmaiņas krīzes laikā” pārdomās dalījās interneta pētījumu aģentūras „Gemius” darījumu vadītājs Toms Panders.
Pētījuma gaitā, kā pastāstīja T.Panders, tika veikti divi izpētes posmi – 2007. un 2009. gadā. Tādējādi bija iespēja salīdzināt rezultātus divu gadu „griezumā”. Dati liecina, ka, lai arī interneta lietotājiem patīk iepirkties e-veikalos, attieksme pret šāda veida iepirkšanos gan 2007., gan 2009. gadā ir palikusi nemainīga – aptuveni vienāds daudzums gan pozitīvo, gan negatīvo viedokļu. Savukārt citās Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs, kā pastāstīja „Gemius” pārstāvis, veikts analogs pētījums, un rezultāti attiecībā uz iepirkšanos internetā ir daudz pozitīvāki, proti, cilvēki arvien plašāk izmanto šo iespēju.
E-komercijas zināmo stagnāciju pie mums izraisījusi finansiālo apstākļu pasliktināšanās. Tāpēc patērētāji daudz labprātāk izvēlas tāpat vien „paklejot” internetveikalā, nevis veikt reālu pirkumu. Turklāt bieži vien internets tiek izmantots kā vislabākais informācijas avots kādas konkrētas preces iegādei. Nereti lietotājs vispirms uzzina visu nepieciešamo par kāroto pirkumu internetā, bet pašu preci iegādājas „parastajā” tirdzniecības vietā. Visbiežāk internetveikalos tiek meklēti produkti, kas saistīti ar ceļošanu, elektroniku un telekomunikācijām.
Ņemot vērā interneta arvien pieaugošo nozīmīgumu ikdienas un darba vajadzībām, krietni pieaudzis dažāda veida on-line veikalu skaits, un e-komercija tiek uzskatīta par perspektīvu biznesa nišu. Pēc „Gemius” iepriekš minētā pētījuma datiem vispopulārākie internetveikali Latvijas lietotājiem ir xnet.lv, 220.lv, euroshop.lv un neostore.lv. Pārējie zīmoli, kā liecina dati, tika atpazīti mazāk.
„Par spīti izplatītajam uzskatam, ka iepirkšanās internetā ir diezgan riskanta, divi kritēriji – līdzekļu un laika ietaupīšana – tiek vērtētas kā on-line iepirkšanās galvenās priekšrocības, kas to atšķir no tradicionālajiem iepirkšanās paradumiem,” atzīmēja T.Panders. Savukārt pie internetveikalu trūkumiem aptaujātie norādījuši bieži vien veikala mājas lapā ievietotu nepareizu informāciju un ilgu preču piegādes laiku.
Dati arī liecina, ka, salīdzinot ar 2007. gadu, 2009. gadā būtiski pieaudzis pircēju skaits, kas iepērkas internetveikalos – vismaz divi no katriem trim interneta lietotājiem apgalvo, ka iepirkušies kādā e-veikalā. Tikai viens no trim respondentiem, kas līdz šim ne reizi nav iepirkušies internetā, apsver iespēju to darīt jau tuvā nākotnē. Lielākoties pirkumi tiek veikti no mājas datora, otro vietu pirkumu veikšanai ieņem darbavietas datori.
Interneta priekšrocība ir iespēja piedāvāt cenu salīdzināšanu. T.Panders norādīja, ka pētījuma rezultāti atklājuši, ka tikai viens no desmit lietotājiem vēl joprojām nezina par cenu salīdzināšanas instrumentu izmantošanu. Kopumā 2009. gadā cenu salīdzināšanu izmantojuši par 20% vairāk lietotāju nekā 2007. gadā. Ļoti svarīgs rādītājs interneta veikala izmantošanai ir draugu atsauksmes. Te paveras lielas iespējas tā dēvētajam buzz mārketingam.
Analizējot pētījumu, T.Panders uzsvēra, ka e-komercija Latvijā tomēr nav saglabājusi 2007. gadā prognozēto nākotnes pieauguma potenciālu. Tolaik skats uz nākotni bija pavisam citādāks nekā tagad, lai arī kopumā tā interneta lietotāju daļa, kas veic pirkumus internetā, 2009. gadā ir palielinājusies. Šis fakts savukārt norāda arī uz tirgus piesātināšanos ar dažāda veida e-komercijas pakalpojumiem.
Pēdējos gados interneta lietotāji ir kļuvuši par aktīviem dažādu izsoļu dalībniekiem. E-komercijas izsoļu daļā neapšaubāmas līdera pozīcijas ieņem ebay.com, kas ir visvairāk atpazīstams arī Latvijas lietotāju vidū. Kā galvenais arguments par labu pirkumiem izsolēs tiek minēts tas, ka ir plašāks preču sortiments, kā arī citviet šīs preces ir grūti atrodamas. Izsoļu pirkumu galvenie trūkumi, pēc respondentu domām, ir pārāk ilgs piegādes laiks un problēmas ar garantijām. Arī produktu apraksti izsolēs bieži vien nav pieejami. Vairāk nekā pusi aptaujāto respondentu uz iepirkšanos izsolēs pamudinājušas citu lietotāju atsauksmes. Palielinājusies arī aktivitāte pašiem piedāvāt preces izsolei, ne tikai tās iegādāties.
Secinājums – internetveikalu veidotājiem un uzturētājiem aktīvi jāseko līdzi informācijai, ko sniedz patērētāji. Saliekot kopā gan pozitīvās, gan negatīvās atsauksmes, ierosinājumus, padomus utt., veidosies priekšstats, kā vēl trūkst un kā vēl būtu pilnveidojama e-komerciālā vide mūsu lietotājiem.
Pētījuma gaitā, kā pastāstīja T.Panders, tika veikti divi izpētes posmi – 2007. un 2009. gadā. Tādējādi bija iespēja salīdzināt rezultātus divu gadu „griezumā”. Dati liecina, ka, lai arī interneta lietotājiem patīk iepirkties e-veikalos, attieksme pret šāda veida iepirkšanos gan 2007., gan 2009. gadā ir palikusi nemainīga – aptuveni vienāds daudzums gan pozitīvo, gan negatīvo viedokļu. Savukārt citās Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs, kā pastāstīja „Gemius” pārstāvis, veikts analogs pētījums, un rezultāti attiecībā uz iepirkšanos internetā ir daudz pozitīvāki, proti, cilvēki arvien plašāk izmanto šo iespēju.
E-komercijas zināmo stagnāciju pie mums izraisījusi finansiālo apstākļu pasliktināšanās. Tāpēc patērētāji daudz labprātāk izvēlas tāpat vien „paklejot” internetveikalā, nevis veikt reālu pirkumu. Turklāt bieži vien internets tiek izmantots kā vislabākais informācijas avots kādas konkrētas preces iegādei. Nereti lietotājs vispirms uzzina visu nepieciešamo par kāroto pirkumu internetā, bet pašu preci iegādājas „parastajā” tirdzniecības vietā. Visbiežāk internetveikalos tiek meklēti produkti, kas saistīti ar ceļošanu, elektroniku un telekomunikācijām.
Ņemot vērā interneta arvien pieaugošo nozīmīgumu ikdienas un darba vajadzībām, krietni pieaudzis dažāda veida on-line veikalu skaits, un e-komercija tiek uzskatīta par perspektīvu biznesa nišu. Pēc „Gemius” iepriekš minētā pētījuma datiem vispopulārākie internetveikali Latvijas lietotājiem ir xnet.lv, 220.lv, euroshop.lv un neostore.lv. Pārējie zīmoli, kā liecina dati, tika atpazīti mazāk.
„Par spīti izplatītajam uzskatam, ka iepirkšanās internetā ir diezgan riskanta, divi kritēriji – līdzekļu un laika ietaupīšana – tiek vērtētas kā on-line iepirkšanās galvenās priekšrocības, kas to atšķir no tradicionālajiem iepirkšanās paradumiem,” atzīmēja T.Panders. Savukārt pie internetveikalu trūkumiem aptaujātie norādījuši bieži vien veikala mājas lapā ievietotu nepareizu informāciju un ilgu preču piegādes laiku.
Dati arī liecina, ka, salīdzinot ar 2007. gadu, 2009. gadā būtiski pieaudzis pircēju skaits, kas iepērkas internetveikalos – vismaz divi no katriem trim interneta lietotājiem apgalvo, ka iepirkušies kādā e-veikalā. Tikai viens no trim respondentiem, kas līdz šim ne reizi nav iepirkušies internetā, apsver iespēju to darīt jau tuvā nākotnē. Lielākoties pirkumi tiek veikti no mājas datora, otro vietu pirkumu veikšanai ieņem darbavietas datori.
Interneta priekšrocība ir iespēja piedāvāt cenu salīdzināšanu. T.Panders norādīja, ka pētījuma rezultāti atklājuši, ka tikai viens no desmit lietotājiem vēl joprojām nezina par cenu salīdzināšanas instrumentu izmantošanu. Kopumā 2009. gadā cenu salīdzināšanu izmantojuši par 20% vairāk lietotāju nekā 2007. gadā. Ļoti svarīgs rādītājs interneta veikala izmantošanai ir draugu atsauksmes. Te paveras lielas iespējas tā dēvētajam buzz mārketingam.
Analizējot pētījumu, T.Panders uzsvēra, ka e-komercija Latvijā tomēr nav saglabājusi 2007. gadā prognozēto nākotnes pieauguma potenciālu. Tolaik skats uz nākotni bija pavisam citādāks nekā tagad, lai arī kopumā tā interneta lietotāju daļa, kas veic pirkumus internetā, 2009. gadā ir palielinājusies. Šis fakts savukārt norāda arī uz tirgus piesātināšanos ar dažāda veida e-komercijas pakalpojumiem.
Pēdējos gados interneta lietotāji ir kļuvuši par aktīviem dažādu izsoļu dalībniekiem. E-komercijas izsoļu daļā neapšaubāmas līdera pozīcijas ieņem ebay.com, kas ir visvairāk atpazīstams arī Latvijas lietotāju vidū. Kā galvenais arguments par labu pirkumiem izsolēs tiek minēts tas, ka ir plašāks preču sortiments, kā arī citviet šīs preces ir grūti atrodamas. Izsoļu pirkumu galvenie trūkumi, pēc respondentu domām, ir pārāk ilgs piegādes laiks un problēmas ar garantijām. Arī produktu apraksti izsolēs bieži vien nav pieejami. Vairāk nekā pusi aptaujāto respondentu uz iepirkšanos izsolēs pamudinājušas citu lietotāju atsauksmes. Palielinājusies arī aktivitāte pašiem piedāvāt preces izsolei, ne tikai tās iegādāties.
Secinājums – internetveikalu veidotājiem un uzturētājiem aktīvi jāseko līdzi informācijai, ko sniedz patērētāji. Saliekot kopā gan pozitīvās, gan negatīvās atsauksmes, ierosinājumus, padomus utt., veidosies priekšstats, kā vēl trūkst un kā vēl būtu pilnveidojama e-komerciālā vide mūsu lietotājiem.
Ilze Brante: Uzņēmēji var mainīt izglītību
“Pēdējā laikā arvien vairāk attīstās uzņēmumu un izglītības iestāžu sadarbība. Tieši savstarpēja sadarbība ir izšķirošs faktors jauno speciālistu perspektīvām darbam tirgū. Šeit varu minēt pozitīvu piemēru ar AS Grindeks, kas pagājušajā gadā vērsās pie Izglītības un zinātnes ministrijas ar ierosinājumu izveidot jaunu izglītības programmu,” stāsta Ilze Brante, Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktora vietniece.
Abonēt:
Ziņas (Atom)